Voldemārs Jākobsons

Voldemārs Jākobsons — latviešu tēlnieks. Dzimis Rīgā, kalēja un mājsaimnieces ģimenē. 1905. gadā ģimene pārcēlusies uz Bebru pagastu, “Galdiņu” mājām. 1917-1919 ģimene bijusi bēgļu gaitās Krievijā, Kurskas guberņā.

Beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1931. gadā (tēlniecība), mācījies pie K. Rončevska un Teodora Zaļkalna. Strādājis par skolotāju Pļaviņu ģimnāzijā, Beķeres ģimnāzijā Rīgā, Bebru astoņgadīgajā skolā (1944-1968). Aizrāvies ar sportu. 1921. un 1923. gados bijis čempions boksā vidējā svara kategorijā. Strādājis arī par boksa un slēpošanas treneri.

Bijis galvenokārt stājtēlnieks, darinājis arī parka skulptūras. Zināmākās ir “Fauna galva” (čuguns, 1935), “Ieva” (bronza, 1938; abas Kokneses parkā), “Māra” (granīts, 1938), “Vāverīte” (bronza, 1938; abas Baldones sanatorijas parkā, šodien iznīcinātas). Veidojis arī zīmējumus, karikatūras, dekorāciju metus, kapu pieminekļus. Personālizstādē Koknesē 1973. g. demonstrējis skulptūras, zīmējumus, grafikas, dekorāciju metus.

Vienīgajam no Latvijas tēlniekiem ir muzejs – memoriālā māja Aizkraukles novada Bebru pagasta “Galdiņi”.

Publikācijas par:

Izmantotie avoti: Vikipēdija

Novadpētniecības materiāli: Katalogs (biblioteka.lv)