Sunākstes pamatskolas 145 gaismas gadi

Cauri laikiem skolas vienmēr bijušas gaismas nams, kur satiekas zināšanas, cilvēkmīlestība un ticība nākotnei. Tāpēc arī šīs izstādes/kolekcijas nosaukums – “Sunākstes pamatskolas 145 gaismas gadi” – ir simbols tam garīgajam mantojumam, kas apgaismojis mūsu ciemu vairāk nekā pusotru gadsimtu.

Pirmais Sunākstē iemirdzējās jau pirms 250 gadiem, kad par draudzes mācītāju kalpoja Vecais Stenders (1766–1796) – apgaismības laikmeta cilvēks ar plašu redzējumu, kurš apvienotajā Sunākstes–Sēlpils draudzē nodibināja sešas skolas. Lai gan pēc viņa aiziešanas lielākā daļa skolu tika slēgtas, šī gaisma neizdzisa – tā palika cilvēku sirdīs un vēlāk atkal iemirdzējās jaunā spēkā.
1844.gads iezīmēja jaunu sākumu – Sapalu krogā tika izveidota pirmā pagasta skola, bet 1879. gadā, pēc mācītāja Karla Gotloba Stendera (Vecā Stendera mazdēla) iniciatīvas, iesvētīta jaunā skolas ēka, kas kļuva par garīgo un kultūras centru visā apkaimē.
Sunākstes skolas direktori un skolotāji gadu gaitā kļuvuši par īstiem gaismas nesējiem, kuru darbs pārsniedza mācību robežas – viņi audzināja, iedvesmoja un deva piemēru dzīvei. Pēteris Brunovskis, Pāvils Eihe, Ernests un Anna Millere – katrs no viņiem atstājis paliekošu nospiedumu skolas dvēselē, radot vidi, kur zināšanas un cilvēcība gāja roku rokā.

Lai arī šodien mācību zvans vairs neskan, skolas ēka joprojām elpo atmiņās – tās sienas glabā bērnu čalas, skolotāju balsis un saules starus logos. Tā ir vietas un cilvēku gaisma, kas turpina starot pāri laikam, atgādinot – gaisma, ko reiz iededz Stenders un nesa katrs skolotājs pēc viņa, Sunākstē joprojām dzīvo.

“Skola ir svēta vieta, un viņai jāpaliek mūsu sirdīs ierakstītai, kamēr mēs dzīvojam.” /K.Ulmanis/