Staburaga piemiņas vieta un Vīgantes parks

Staburags saglabājies vien ļaužu atmiņās, fotogrāfijās, leģendās un literāros darbos.  1966. gadā, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tika appludināti vairāki Daugavas ielejas dabas objekti, tostarp Staburags, daļa no Vīgantes parka, Pērses ūdenskritums un citi kanjonveida ielejas.

Staburags bija 18,5 m metrus augsta avotkaļķu klints, kas vairāku tūkstošu gadu laikā izauga uz Daugavas dolomītiem. Iespaidīgais stabs ar ragveida pārkari izveidojās, kaļķiem no avota kaļķainajiem ūdeņiem izgulsnējoties sūnās. 

Atsauces uz Staburagu saglabājušās latviešu tautas folklorā un to labi pazina arī Daugavas plostnieki.  Sunākstes un Sēlpils luterāņu mācītājs Johans Kristiāns Stenders ap 1820. gadu pierakstīja 11 tautasdziesmas par Staburagu, ko viņam dziedājusi 103 gadus veca sieviete. 1846. gadā tās iespiestas Tērbatas Universitātes profesora Frīdriha Krūzes grāmatā vācu un latviešu valodā.

1850. gadā Jelgavā vāciski izdota Johana Kristiāna Stendera brošūra Der Stabburags. Kopš 1861. gada aprakstīti Staburaga nogruvumi, tomēr vietās, kur pāri plūda avota ūdens, avotkaļķu klints atkal atjaunojās. Frīdrihs Mālberģis 1869. gadā sarakstīja poēmu „Staburags un Liesma”. 1871. gadā „Baltijas Vēstnesī” iespiests plašs Zariņu Kārļa apcerējums „Staburadze Kurzemē”. 1875. gadā Auseklis uzrakstīja dzejoli „Staburadze”, bet 1895. gadā izdota Valda grāmata „Staburaga bērni”.

Vīgantes parkā apskatāma Staburaga appludinātajai klintij veltītā piemiņas zīme “Dieva auss”, skulptūra “Daina”, dienliliju dārzs, Staburaga saieta nams ar izstādēm. Vīgantes parkā iespējams apmeklēt P.Barisona lapenīti, kur izvietotas ziņas par komponistu, viņa daiļradi, dziesmu svētku tradīciju un iespējams paklausīties komponista radītos skaņdarbus.

Novadpētniecības materiāli: aizkraukle.biblioteka.lv

Grāmatas: Bibliotēkas katalogs

Izmantotie avoti: Vizitaizkraukle.lv